Par Alūksnes novada bagāto vēsturi ir daudz liecību. Savs stāsts ir Alūksnes pilsētā esošajām pilīm – Jaunajai un Vecajai, savi nostāsti ir par Tempļa kalnu, kā arī Vidzemes skaistāko lauku muižu – Jaunlaicenes muižu. Šīs vietas savā paspārnē glabā Alūksnes iedzīvotāju rūpīgi saudzētās materiālās un nemateriālās kultūras vērtības, kas tiek nodotas no paaudzes paaudzē.
Pašā pilsētas centrā atrodas vairāk nekā divus gadsimtus vecā Alūksnes Evaņģēliski Luteriskā baznīca. Dievnams būvēts no 1781. līdz 1788. gadam klasicisma stilā no vietējā laukakmens, un tas glabā izcilu retumu – Ernesta Glika latviešu valodā tulkotās Bībeles pirmizdevumu.
Glika ozoli un Bībeles muzejs
Vācu mācītājs Ernests Gliks, dzīvodams Alūksnē, paveicis vienu no sava mūža nozīmīgākajiem darbiem – latviešu valodā iztulkojis Bībeli, 1685. gadā pabeigts Jaunās Derības, bet 1689. gadā – Vecās Derības tulkojums. Par piemiņu nozīmīgajam darbam joprojām zaļo Ernesta Glika stādītie ozoli mācītājmuižas parkā.
Muzejā var apskatīt no pašas pirmās Bībeles līdz pat mūsdienu izdevumiem. Muzejā esošās Bībeles ir sarakstītas 36 pasaules valodās, ir arī dažādi sprediķi un dziesmu grāmatu izdevumi. Interesentiem ir iespēja palasīt tekstus vecajā rakstībā un izjust valodas attīstību gadsimtu gaitā.
Alūksnes Jaunā pils un Vecā pils ( Ezermalas pils)
Alūksnes Jaunā pils ir viens no ievērojamākajiem vēlās Tjūdoru neogotikas arhitektūras pieminekļiem Latvijā. Tā celta no 1860. līdz 1864. gadam. Šobrīd pilī, kas reiz bijusi mājvieta ievērojamiem ļaudīm, atrodas Alūksnes muzejs un Dabas muzejs “Vides labirints”.
Alūksnes muzejs
Alūksnes muzejs ir saglabājis un apskatei piedāvā neskaitāmas taustāmas kultūras vērtības, kas krātas daudzu gadu laikā. Tāpat muzejs cenšas saglabāt ar roku netveramās liecības par pilsētas vēsturi.
Dabas muzejs “Vides labirints”
Dabas muzejā ”Vides labirints” iepazīsti putnu dziesmas, zemes dzīles un pasaules ūdeņu pieskāriena elpu, ejot cauri Vides labirintiem. Savukārt ekspozīcijas noslēgumā iepazīsi mirdzošo akmeņu stāstu.
Ezermalas jeb Vecā pils ir viena no Alūksnes muižas ēku kompleksa daļām, kas graciozi rotājas Alūksnes ezera krastā. Muižas mūra dzīvojamā māja būvēta no 1793. gada līdz 1794. gadam klasicisma stilā. Pils līdz mūsdienām saglabājusies vismazāk pārbūvēta, tāpēc tur vēl joprojām var just senatnīgo auru, kas ļauj labāk iztēloties notikumus, kas tur reiz risinājušies. Latvijas pirmās brīvvalsts laikā, 1932. gadā, Vecās pils ēkā tika ierīkota slimnīca.
Alūksnes ezers
Alūksnes ezers Lielāko Latvijas ezeru sarakstā ierindojas vienpadsmitajā vietā. Tajā neietek neviena upe, bet no tā, skaisti līkumodama, iztek Alūksnītes upe. Ezeru rotā četras skaistas salas – Cepurīte, Garā, Tīklu un pati lielākā – Pilssala.
Tempļa kalns
Tempļa kalns ir sens pilskalns un senpilsētas vieta. Alūksnieši pat zina stāstīt kādu neparastu leģendu par šo kalnu, kas vēsta, ka Ziemeļu kara laikā krievu kareivji ar cepurēm sanesuši uzbērumu, lai varētu labāk apšaudīt Alūksnes pili Pilssalā.
Par tā vēsturisko un svarīgo nozīmi vēsta liecības, ka 1807.gadā kalna virsotnē Alūksnes barons fon Fītinghofs lika uzcelt granīta rotondu – Slavas templi par godu Ziemeļu kara notikumiem Alūksnē un abu karojošo pušu vadoņiem – krievu karavadonim grāfam Šeremetjevam un zviedru armijas kapteinim Vulfam. Tad kalns arī ieguvis savu nosaukumu – Tempļa kalns.
Skatu tornis
Lai apskatītu skaisto Alūksnes pilsētu, noteikti ir jāuzkāpj 34 metrus augstajā skatu tornī pie Alūksnes ezera Tempļa kalna pussalā. Dabas vērošanai un dažādu objektu tuvākai apskatei var izmantot tur esošo tālskati. Torņa pakājē var arī iegādāties kādu mazu piemiņas velti no pilsētas, jo tur darbojas suvenīru veikals.
Gulbenes – Alūksnes bānītis
Pagājušā gadsimta sākumā vietējā transporta vajadzībām tika uzbūvēta šaursliežu dzelzceļa līnija, kas veda maršrutā: Stukmaņi (Pļaviņas) – Gulbene – Alūksne – Valka. No šī maršruta saglabājies un joprojām tiek izmantots 33 kilometru garais dzelzceļa posms, kas ved no Gulbenes uz Alūksni. Vietējiem iedzīvotājiem to labpatīk dēvēt par Bānīti.
Tas ir ievērojams arī ar to, ka iekļauts Eiropas tūrisma un muzejdzelzceļu federācijas (FEDECRAIL) dalībnieku kārtā, un atšķirībā no citiem Eiropas muzejdzelzceļiem joprojām ikdienā pārvadā pasažierus.
Loading...
